Digitālais klaidonis

Mēs dzīvojam, kamēr lidojam

Ielidošana Budapeštā un pastaiga pa centru

Mēs ielidojām Budapeštā bez piedzīvojumiem, no rīta. Tā vietā, lai ar autobusu brauktu uz centru, izsaucām Bolt XL piecām būtnēm. Bolta cenas ir ļoti saprātīgas, gluži kā Ālfheimā vai pat vēl zemākas. Pie tam atbrauc licencēts taksometrs. Iespaids par visiem taksometriem bija ļoti patīkams. Tie ir tīri, vadītāji runā Šekspīra mēlē, brauc pēc skaitītāja, bet salonā ir pasažieru tiesību atgādne.

Tur kā atsevišķs punkts ir minētas tiesības izslēgt vai nomainīt mūziku!

Izrādījās, ka mēs dzīvojam tieši slavenajā Gozsdu Udvar. Tas ir rajons Budapeštas ebreju daļā, blakus lielākajai aktīvajai sinagogai Eiropā. Tas ir pazīstams ar savu mutuļojošo dienas un nakts dzīvi. Pa dienu te baro un pārdod visdažādākos suvenīrus. Atmiņā palika ziepes vilnas drēbītēs, retro stila (60. gadu?) plāksnītes, padomju furažkas un forma. Kas attiecas uz restorāniem, ir pieejami Džeimija Olivera steiki par trīsdesmit eiro. Ja jūs, tāpat kā es, nezināt, kas viņš tāds ir, vai arī dodat priekšroku vegāniskai pārtikai, tad tur ir šika iestāde Vegan Garden ar izsmalcinātiem ēdieniem no beigtiem augiem.

Tiklīdz iekārtojāmies, pagājām garām centram, papriecājāmies par Zinātņu akadēmijas ēku. Ja interpretē piemiņas plāksni manā UDHSīgajā stilā, tad var saprast, ka kņazs Ištvāns Sēčeņi gadu sēdēja uz diētas, bet par ietaupīto uzcēla akadēmiju. Ja tomēr ielasās, kļūst skaidrs, ka kņazs bija kaut kas līdzīgs Bilam Geitsam. Viņš izdomāja analogu The Giving Pledge, respektīvi, noziedoja sava īpašuma gada ienākumus, un pierunāja to pašu izdarīt vēl trīs čomus-oligarhus. Tas viss aizgāja ungāru nacionālās pašapziņas radīšanai un viņu kā vienotas tautas veidošanai.

Tālāk pēc mana ierosinājuma devāmies uz Margitas (Margarētas) salu. Tas ir viens liels parks, bet man patīk tādas vietas. Braucām ar tramvaju. Atklājām, ka Budapeštas biļešu sistēma ir diezgan savdabīga. Lai iekāptu transportā, sākumā ar apku ir jānoskenē QR kods durvju sānā, citādi būs sods. Tā ir ļoti piņķerīga padarīšana: ir jāpaspēj, pirms durvis aizveras, un kods ne vienmēr ātri nolasās. Turklāt kods nav ļoti liels, un, ja jūs esat vairākas būtnes, nākas drūzmēties un grūstīties. Mūs šāda pieeja nedaudz apstulbināja.

Ko mēs darījām uz salas, uzzināsiet nākamajā daļā.